lv.news

Bīskaps Šneiders: Leo XIV turpina savu priekšteču uzsākto revolūciju

8. jūnija intervijā ar Metu Gaspersu bīskaps Atanāzijs Šneiders runāja par Vatikāna II koncilu, pāvestu Leonu XIV, kardinālu Fernandesi, kardinālu Mīleru, FSSPX un pēckoncilu krīzi. Galvenie fragmenti – nedaudz saīsināti, lai uzlabotu lasāmību.

Leons XIV turpina Vatikāna II projektu

Pāvests Francisks ar visām savām tā saucamajām reformām, kas bija ļoti apšaubāmas arī doktrināli, bija pārliecināts, ka tā ir Vatikāna II mācības dabiska un loģiska attīstība. Pāvests Francisks to vairākkārt paziņoja, un šajā nozīmē ir acīmredzams, ka pāvests Leo to turpina un saprot.

Par augsta ranga garīdzniekiem un „citādu Baznīcu”

Ievērojams skaits augsta ranga garīdznieku – kardinālu un bīskapu – vairs nepieder pie katoļu ticības tās pilnībā. Viņi ir pievērsušies citai baznīcai: pusi protestantu, pusi pasaulīgai, pielāgotai laikmeta garam.

Par apzinātu ticības mainīšanu

Daži baznīcas vadītāji centās pilnībā pielāgot katoļu ticību pasaulei, radot relatīvistisku un sinkretisku reliģiju. Rezultāts ir plaša neskaidrība, nesaprotamība un tumsa doktrīnā, morālē un liturģijā.

Par to, ka Vatikāna II koncils tiek uzskatīts par neaizskaramu

Uzstājot, ka Vatikāna II tekstus nevar labot, kardināls Fernandess faktiski izturas pret pastorālu, ne galīgu koncilu it kā tas būtu neapstrīdams. Desmitiem gadu garumā Baznīcas autoritātes ir izturējušās pret Vatikāna II kā pret de facto neaizskaramu mācību.

Par kardināla Gerharda Mīlera nostāju, ka koncils ir jāpieņem pilnībā

Tas nav pareizi... Pats koncils un Pāvils VI paziņoja, ka viņiem nav bijis nodoma pasludināt kaut ko par ticības dogmu vai par saistošu visiem katoļiem galīgā mācības izpratnē... Kardināls Millers tieši pretrunā pašam koncilam un Pāvilam VI.

Par prāta un gribas pakļaušanu

Prasīt pieņemt problemātiskus mācības, „izslēdzot savu intelektu”, ir varas ļaunprātīga izmantošana. Kā teica Čestertons, katoļiem tiek lūgts noņemt cepures, ienākot baznīcā, nevis galvas.

Uz cilvēku orientēta reliģija

Vatikāna II koncilā ir vērojamas tendences uz naturālismu un antropocentrismu, uzsverot laicīgās realitātes uz pārnatūrālās žēlastības un mūžības rēķina. Gaudium et Spes ir visuzskatāmākais šīs tendences izpausmes piemērs.

Vatikāna II koncils kā revolūcija

Liberālais beļģu kardināls Suenens Vatikāna II koncilu nosauca par „Franču revolūciju katoļu baznīcā”. Zināmā mērā viņam bija taisnība – tas aizsāka procesu, kas virzījās uz naturālismu un antropocentrismu.

Par FSSPX un Vācijas sinodi

Ekskomunicēt, veikt ekskomunikāciju pret tiem, kuri apliecina šo ticību un vairākkārt pauž, ka atzīst pāvestu, ka vēlas kalpot Romas Baznīcai, bet viņiem nav cita risinājuma sirdsapziņas dilemmas dēļ... Es uzskatu, ka tas ir netaisnīgi. […] Tikmēr Vācijas Sinodālais ceļš un citi bīskapi visā pasaulē atklāti sludina ķecerības un patiesi izdarījuši zaimošanu liturģijas laikā, un visi paliek nesodīti, netiek brīdināti.

Mākslīgā intelekta tulkojums
1